Mums ir divi bērni, meita (5 gadi) un dēls (2 gadi).

Mans mammas izaicinājumu pilnais ceļš sākas ar pirmā bērniņa piedzimšanu. Liela trauksme, neziņa, apjukums, bezspēcība un asaras raksturoja manu un vīra pirmo dzīves mēnesi vecāku lomā.

Dziļi satraumēti krūšu gali, milzīga vēlme zīdīt pašai, bet arī neizturamas sāpes. Palīdzības meklēšana, kas rezultējās ar krūšu uzliku un mānekļa ienākšanu mūsu ikdienā. Meitiņa raudāja dienām un naktīm, es viņai līdz... Lai bērnu noliktu gulēt uz diendusu vai naktī, mēs ar vīru pamatīgi iesvīdām nēsājot viņu pa māju, aijājot un lēkājot uz bumbas divu stundu garumā, līdz viņa noraudājusies bezspēkā iemiga.

Kad meitiņa gulēja es paniski baidījos no mirkļa, kad viņa modīsies un būs atkal jāzīda, jo tas ellīgi sāpēja un tik ļoti negribējās piedzīvot kārtējo raudāšanas un manas bezspēcības epizodi.

Meitiņa ļāvās zīdīt tikai guļus, nevarēju iziet ārpus mājas, jo jau tuvāko 20 minūšu laikā, viņa atkal gribēja zīst. Un tad, dāžādu zīžamo abjektu ietekmē, viņa sāka atteikties no krūts pavisam - kolīdz mēģināju viņu likt pie krūts, tā viņa spirinājās, griezās prom un gauži raudāja. Tam sekoja regulāri piena sastrēgumi, sāpīgas krūtis un augsta ķermeņa temperatūra, bailes par bērna svara pieaugumu.

Meitas 1 mēneša vecumā pie manis nonāca informācija par dabīgu bērnu aprūpi. Es dienām un naktīm lasīju visu pieejamo informāciju un pamazām mainīju savas meitas aprūpi. Sagaidīju individuālu konsultāciju ar speciālisti un tā bija diena, kas izmainīja mūsu ģimenes dzīvi! Meitiņas 2 mēnešu vecumā man rokās bija pavisam "cits" zīdainis un arī es biju jau pavisam cita mammas versija - daudz mierīgāka un pašpārliecināta, es jutos "atkodusi" maternitāti.

Mēs tikām galā ar atteikumu no krūts, atvadījāmies no mānekļa un silikona krūšu uzlikām. Mana meitiņa kļuva par omulīgu, smaidīgu bērniņu, kurš aizmieg pie krūts visur, kur esam mēs paši un vienalga, kāda kņada notiek apkārt, sekoja mierpilnas naktis, bez kritiska miega bada.

Es iepazinu viņas valodu, signālus un vajadzības. Pats svarīgākais zināju kā uz tām atsaukties un kā tās apmierināt.

Pateicoties šai pieredzei, meitas 6 mēnešu vecumā jau pati mācījos par zīdīšanas konsultanti un darbīgas bērnu aprūpes speciālisti.

Pēcdzemdību pieredze ar dēliņu ir pavisam citāda - dziedinoša, pozitīva un veiksmīga jau no pirmajām stundām. Paldies par šo vienreizējo pieredzi - būt mammai!